Deju ansamblis „Daiļrade” ar ražošanas apvienības “Daiļrade” direktora Valda Grimzes atbalstu tika dibināts 1990. gada 14. novembrī. Līdz 2011. gada nogalei to vadījusi ansambļa dibinātāja Silva Štelfa, Valsts Deju ansambļa “Daile” soliste.

No 2012. gada janvāra ansambli vada mākslinieciskā vadītāja, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.

Ansamblis sekmīgi konkurē ar tradīciju un pieredzes bagātiemtautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, kā arī pārstāvot Latviju dažādos augstākālīmeņa pasākumos ārzemēs:

• 2015. gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā organizētajā “Zaļās nedēļas” atklāšanas ceremonijā (Vācija, Berlīne);
• Latvijas valsts kultūras un tūrisma prezentācijā (Ķīna, Pekinā).

Kopš dibināšanas brīža, ansamblis ir piedalījies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Deju ansambļa „Daiļrade” A un D grupas ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Lielās balvas ieguvējas (2018.), kas ir augstākais Latvijas apbalvojums tautas skatuviskajā mākslā. Tāpat XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos finālkonkursā ansamblis  ieguvis 1. vietu valstī, kļūstot par svētku laureātu 

Pasaules koru olimpiādes, kas 2014. gadā notika Rīgā, atklāšanas ceremonijai horeogrāfs Agris Daņiļevičs ar grupas “Elektrofolk” mūziku Deju ansamblim “Daiļrade” radīja latviešu skatuviskās dejas jauna horeogrāfiskā žanra numurus “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs”.Šis horeogrāfiskais stāsts piecēlis kājās ne vien vairāku tūkstošu starp[tautisku publiku Arēnā “Rīga”, bet arī skatītājus Ķīnā, prestižajā Pekinas operas namā, Lietuvas deju šovā “Kadagys”, arī starptautiskas augsta līmeņa žūrijas dažādos konkursos. Pasaules līmeņa nozares profesionāļi apgalvo, ka ansamblis veiksmīgi rāda skatuviskās dejas nākotnes attīstības ceļu, un pauž savu gandarījumu, ka tāds ir atrasts. 

Abas dejas “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs” tika izdejotas starptautiskajā profesionālo horeogrāfu un izpildītāju konkursā “Rīgas pavasaris 2017”, kurā Agris Daņiļevičs ieguva 1.vietu, bet Deju ansambļa “Daiļrade” dejotāji saņēma žūrijas galveno balvu par profesionālu un mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu.

2016. gada ansambļa 25. jubilejā tika sagatavots horeogrāfisks  jaundarbs – deju uzvedums, kura mērķis ir akcentēt latvisko identitāti, tautas deju tradīcijas, parādīt ansambļa nākotnes redzējumuun tānākotnes attīstības vīziju, kur būtiskākais ir nostiprināt folkbaleta žanra attīstību Latvijā un arī pasaulē, veicinot mūsdienīgu tautas mākslas interpretējumu.

2016. Deju ansambļa “Daiļrade” izaugsmi veicinājušas tā mākslinieciskās vadītājas un tādi deju pedagogi kā Andis Staļevskis, Juris Lainis, Andris Bergmanis, Ignats Ančāns, Intars Jundze, Zane Teikmane, Vladimirs Ponomarjovs, Kontantīns Koļesņikovs un Antons Freimans, koncertmeistares Alvīne Eriņa un Sarmīte Plaude.

      Pieaugot dejotāju interesei un sastāvam, kolektīvs ir kļuvis lielāks un pēctecības rezultātā tajā izveidojies jauns dejotāju sastāvs D grupā (vidējā paaudze), kas ikgadu ar izciliem rezultātiem sevi piesaka ikgadējās tautas deju skatēs, dažādos valsts mēroga pasākumos.Patreiz ansamblī darbojas ap 80 dejotāju, divās dažāda vecuma grupās:

      • A grupā – ap 50 jauniešiem no 18 līdz 30 gadiem;
      • D grupā – vairāk kā 30 dejotāju no 30 līdz 45 gadiem.

      Deju ansambļa “Daiļrade” repertuārā ir gan ansambļa “Zelta fonda” dejas, gan vairākas, īpaši “Daiļradei” radītas jaunrades dejas, kuras jau ir guvušas atzinību lokāla mēroga un starptautiska līmeņa koncertos, Latvijas jaunrades deju konkursos. Šīs dejas ir nozīmīgas ikvienam “Daiļrades” dejotājam un ne tikai, daudzas no tām ir iekļautas kopdejošanas repertuārā un pat Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Kas zina, varbūt tās kļūs par daļu no tautas kultūrmantojuma, bet viens ir skaidrs jau šodien, ka tās spilgti pārstāv jauno, dejas nozarei nozīmīgo stilu – folkbaletu.

      Kolektīvs par būtisku uzskata ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti cenšas veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos, kultūras attīstīšanu.